Pienācis laiks pastāstīt par kārtējo ceļojumu uz Tiskādes bērnu namu, kas notika 3.-4.maijā. Negribas saukt šo rakstu par atskaiti, jo šis nelielais ceļojums bija pilns ar dalībnieku velēšanos radoši izpausties.
Kad dažādi cilvēki vēlas kaut ko vienlaicīgi īstenot – veidojas rezonanse, kas veicina kopējo darbību un sasniedz ievērojamo rezultātu.
Jāsāk ar to, ka ceļojuma plāns tika sagatavots iepriekš. Bija organizētas sapulces kurās tika apspriests bērnu aktivitāšu formāts , kā arī sadalīti pienākumi.
Tika sūtīti darba kārtības projekti, risināti dažādi jautājumi un noteikts dalībnieku skaits. Lūk, tāds sarežģīts process. Stāstu ar mērķi, lai komandas, kas sniedz palīdzību bērnu namiem, varētu ņemt pozitīvo piemēru. Veiksmes pirmā puse – labs organizatorisks darbs, bet otrā puse – maksimāla spēku atdeve pašam procesam.
Bet tagad sāksim ar paša ceļojuma aprakstu !
Pirmajā dienā , 3.majā, plkst. 7.15 visi dalībnieki sapulcējās pie Svēta Aleksandra – Ņevska baznīcas uz lūgšanu. Pēc lūgšanas sakrāmējām visas mantas un ar divām mašīnām un plkst. 8.20 izbraucām no Rīgas Rēzeknes virzienā. Ceļojuma laikā cienājamies ar cepumiem, jautri sarunājamies un mēģinājām tuvāk iepazīties, jo daži dalībnieki braucienā piedalījās pirmo reizi. Pēc vienas pieturas Jēkabpilī (kas ir vēl viens plusiņš brauciena organizācijai) braucām tālāk. Pēc pusotras stundas bijām uz vietas. Kad piebraucām pie Tiskādes, tradicionāli iebraucām pagodināt nelielo Tiskādes pareizticīgo Svētās Trīsvienības baznīcu.
Vēl trīs minūtes ar mašīnu un mēs jau esam uz vietas.
Audzēkņi kautrīgi mūs satiek. Atnesam visas mantas, pabeidzam pēdējos sagatavošanās darbus un sākām īstenot programmu. Apsveicam divas Dianas ar pagājušo vārda dienu. Anna pasniedza dāvanas – sveces ar roku darbu zīmējumiem „dekupāžas” tehnikā.
Vlads spēlēja ģitāru un mēs kopā dziedājām dziesmu „Bet, es spēlēju akordeonu” . Daži bērni joprojām bija kautrīgi, bet tomēr dziedāja līdzi. Pēc apsveikšanas, bērni sadalījās divās grupās: līdz 12 gadiem un pēc 12 gadiem. Ar jaunāko grupu, Anna, Alla un Jekaterina spēlēja jautru spēli „Uzmini kas es esmu?”. Šajā pašā laikā ēdnīcā notika cīņa par galveno balvu spēlē „Brain Ring”. Jautājumi, ko uzdeva divi intelektuāļi Pāvels un Juris, citreiz varēja apmulsināt pat pieaugušo cilvēku. „Bain Ringā” piedalījās trīs komandas: „Tīģeri”, „Zaķi” un „Latviešu pusīši”. Ar nelielu izrāvienu galveno balvu (ļoti garšīgo čipšu paku) vinnēja komanda „Tīģeri”. Aplausi!
Pēc spēlēm, visi pulcējās ēdnīcā, lai noskatītos filmu par iepriekšējo braucienu. Pēc tam bērniem stāstīja par Kristus Augšāmcelšanās svētkiem – Lieldienām. Mūs pacienāja ar garšīgām pusdienām, un svētki turpinājās. Mēs kopā ar bērniem krāsojām olas! Audzēkņi iemācījās dažādas olu krāsošanas tehnikas. Bija viss – sīpolu mizas, sarkanā, oranžā, zaļā, rozā pārtikas krāsas, zālīte un lapiņas, akmentiņi un uzlīmes. Vai spējas iztēloties šādu krāsu daudzveidību?!
Visiem spīdēja acis, radošums un prieks visus vienoja! Tas taču bija viņu pašu roku radīts! Olu krāsošana beidzās, atstājot pēc sevis krāsaino haosu. Bērni aizgāja skatīties kino, un mēs, mazliet sakārtojot ēdnīcu, viņiem piebiedrojamies. Mūsu improvizētajā kinoteātrī rādīja filmu „Polianna”. Jā vēl neesat noskatījušies, noteikti noskatieties – mēs iesakām. Šī filma uzrunās katra dvēseli, un neatstās nevienu vienaldzīgu.
Pēc filmas mēs ciemojamies pa istabām. Bērni mums visu izrādīja. Istabas bija ļoti plašas un gaišas. Katrā istabā pie sienas ir pielikts dežurētāju grafiks – bērni kārto istabas pēc kārtas.
Tālāk mūs sagaidīja vēl trīs aktivitātes. Bērni sadalījās pēc interesēm – daži aizgāja taisīt putnu būrīšus, bet daži nodarbojās ar puķu un sēklu stādīšanu. Dārza kompānija uzreiz izgāja ārā un sāka darboties. Puķu stādīšanas darbos piedalījās pat paši mazākie, piemēram, vēlmi palīdzēt izteica arī trīs gadus vecais Ediks. Ar lāpstu viņš piepildīja puķu podus ar zemi, bet pēc tam pats iestādīja vienu puķīti! Meistarnieku pulciņš, sataisot putnu būrīšus, izgāja pagalmā, lai būrīšus piestiprinātu pie koka. Varonīgais Juris uzņēmās paveikt šo riskanto uzdevumu un paveica to teicami. Misija ir izpildīta – putnu būrītis ir piestiprināts! Kā teica paši bērni, tagad tur dzīvos vāverītes, kuras tuvākajā mežā ir ļoti daudz.
Tajā pašā laikā pāris cilvēki, kas izrādīja vēlmi iemācīties spēlēt ģitāru, norobežojās no pārējiem atsevišķā telpā ar Pašu un Vladu, kuri mācīja bērniem pirmo ievada kompozīciju „Zālē sēdēja sienāzītis” («В траве сидел кузнечик»). Lai nostiprinātu šīs iemaņas un dotu iespēju bērniem attīstīt savus muzikālos talantus, mēs uzdāvinājām Tiskādes bērnu nama audzēkņiem ģitāru, par kuru sapņoja bērni, kas vēlējās iemācīties to spēlēt.
Laiks paskrēja nemanot, un, lai cik aizvadītā diena bija jauka, visi mūsu ieplānotie pasākumi beidzās. Turpinājumā sekoja dāvanas bērniem – Aleksandras mājas cepumi, sulas, Kinder surprise un divas lielās Nutellas burciņas. Protams, pati galvenā dāvana šajā vakarā bija Glābēja svētbilde, kas tika uzdāvināta Tiskādes bērnu namam no centra Sirota.lv. Pēc vakariņām, pateicoties bērniem un audzinātājām par viesmīlību, mēs atvadījāmies un devāmies uz Kārsavu.
Bet par brauciena turpinājumu, nakšņošanu Kārsavā un priekpilno nākamo rītu informācija būs pavisam drīz!
P.S. Uz atvadām, bērni mums uzdāvināja lūk tādus mazus suvenīrus piemiņai.
Raksta autore: Marija Kopilova
Galerija:
