Decembra tikšanās: Centra Sirota.lv brauciens uz Latgali

Tiskādi – Karsava, 12-14.12.2014.g.

Ļoti klusi pienāca decembris kopā ar pirmssvētku noskaņojumu! 12.-14. decembrī notika kārtējais centra SIROTA.LV brīvprātīgo brauciens uz Tiskādu bērnu namu.

Tas viss sākās ar kopīgu lūgšanu Aleksandra Ņevska baznīcā, pēc kā Tēvs Pāvils svētīja mūs pirms došanās ceļā. Šis brauciens bija atšķirīgs no ierastajiem, jo, pirmkārt, bija uz 3, nevis 2 dienām, un, otrkārt, braucām novadīt Talantu kursa viesu semināru.

Ledainie lauku ceļi un sestdienas viesuļvētra mēģināja mūs sabiedēt, bet nesanāca! Visu novadījām pēc plāna. Šoreiz nodarbību uzsvars bija uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Pusaudži turpināja nodarbības pēc Talantu kursa programmas, bet mazuļi nodarbojās ar rokdarbiem.

Decembra Talantu kursa programmā bija ne tikai attīstošās un izglītojošās nodarbības, bet bija arī plaša garīga programma. Piektdien mēs visu dienu nodarbojamies ar bērnu talantu un spēju noteikšanu – ar katru bērnu novadījām individuālās pārrunas. Paralēli noritēja kursa projektu darbi. Tas bija patstāvīgs darbs mērķu noteikšanai, to pareizai formulēšanai, esošo un nepieciešamo resursu noteikšanai, un mērķu sasniegšanas plāna izveidošanai. Dienas beigās visi jau bija pārguruši.

Sestdien no paša rīta mēs sarunājam satikties ar Latvijas pareizticīgas baznīcas Rēzeknes rajona dekānu, Tiskādu Svētās Trīsvienības baznīcas rektoru, Tēvu Viktoru Teplovu. Kopā ar Talantu kursa audzēkņiem mēs devāmies uz liturģijas dievkalpojumu. Ārā bija šausmīgs laiks, lietus, brāzmains vējš, ledains ceļš.. Tāpēc mēs nolēmām, ka ar kājām līdz baznīcai nenokļūsim, un ka ir jābrauc ar mašīnām. Tā mēs ar divām mašīnām, Dieva pasargāti, nokļuvām līdz baznīcai.

Katru reizi pa ceļam uz Tiskādu bērnu namu, mēs piebraucām pie šīs baznīcas, bet tā vienmēr bija ciet, un mēs tikai īsi nolasījām lūgšanu, nofotografējamies un braucām pie bērniem. Šoreiz mums beidzot sanāca apciemot šo baznīcu! Baznīca mūs sagaidīja ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi. Kaut gan no ārpuses likās, ka tā ir pavisam neliela, iekšā tā bija plaša, ļoti gaiša un mājīga. Bērni mierīgi noklausījās visu dievkalpojumu, pēc kura Tēvs Viktors mūs sasēdināja soliņos un runāja ar bērniem. Saruna bija ļoti neformāla, silta un tajā paša laikā pamācoša.

Pats Tēvs Viktors šo tikšanos nokomentēja tā:

„Strādāt ar jauniešiem ir vienmēr interesanti, pats nepamani, kā paliec jaunāks. Katru reizi kad sarunājies ar viņiem, var redzēt cik nopietni un dziļi viņi uztver svētos vārdus. Mēs jau sen sapratām, ka darbs ar jauniešiem ir prioritārs baznīcai – viņi ir mūsu nākotne. Paldies Dievam, ka ir cilvēki arī ārpus baznīcas, kas nepaliek vienaldzīgi pret jauniešiem un Pareizticīgo baznīcu. Novēlu viņiem Dievu palīgā šajā grūtajā bet ļoti svarīgajā uzdevumā.„

Pēc tam mēs atgriezāmies bērnu namā un turpinājām nodarbības, kas noslēdzās ar motivējošās filmas noskatīšanu. Drīz atbrauca Centra SIROTA.LV otrā brīvprātīgo komanda, kuri nodarbojās ar bērniem no 4 līdz 13 gadiem. Bērni gan mācījās, gan taisīja rokdarbus no papīra, kartona, un citiem materiāliem. Vecākie bērni no kartona uztaisīja smuku garu eglīti, un mazuļi taisīja egles rotājumus no papīra. Pēc tam visi kopā izrotāja eglīti un tai uzklāja mākslīgo sniegu. Bērni arī taisīja mazas eglītes no veciem žurnāliem, vainadziņus un virtenes, mazu dekoratīvu eglīti ar lampiņām, paštaisītas šokolādes konfektes. Vakara kulminācijā bērni rādīja Ziemassvētku priekšnesumu ar kartona un papīra figūriņām, pēc kā visi kopā skatījās multeni par Kristus piedzimšanu. Noslēgumā visi audzēkņi saņēma Ziemassvētku dāvanas mūsu centra.

Pēc vakariņām mēs atvadāmies no mazuļiem un kopa ar Talantu-Kursa dalībniekiem aizbraucām uz Kārsavu, apciemot tēvu Alekseju Vinogradovu. Tēvs Aleksejs mūs ļoti sirsnīgi uzņēma un izmitināja. Drīz mēs jau dzērām tēju, sarunājamies un dziedājām dziesmas, baudījām sirsnīgu un draudzīgu atmosfēru. Gulēt mēs aizgājām tikai pusnaktī..

Svētdienas rīts sākās ar liturģijas dievkalpojumu Svētās Jefrosinijas Polockas baznīcā. Šī baznīca ir daudz senākā, tās iekārtojums ir atturīgās un dievkalpojums norīt ar īpašu senatnes pieskārienu, kas valdzina katru, kas ienāk iekšā. Baznīcas draudze ir ļoti sirsnīga un draudzīga. Daudzi korī dzied garīgās dziesmas un lūgšanas, kas veido īpašu vienotības atmosfēru.

Dievkalpojuma beigās tēvs Aleksejs iedeva katram no mūsu audzēkņiem prosforu un uzaicināja visus uz kopīgo maltīti, kuru mums ar lielām rūpēm pagatavoja Vaļa un Ļuba – šā tempļa sievietes. Kopīgā maltīte kā vienmēr bija pilna ar siltumu un omulīgu sajūtu, tās noslēgumā dziedot dziesmas ģitāras pavadībā. Dziedāja visi. Ar saviem muzikāliem priekšnesumiem iepriecināja Karsavas meitenes – Ilarija, Faina un Daša. Bet viena no bērnu nama audzēknēm Sveta ģitāras pavadījumā nospēlēja melodisku dziesmu „Zālē sēdēja sienāzītis (В траве сидел кузнечик)”.

Pēc gardas pagatavotas maltītes un skaistām dziesmām, kas deva pasaules miera, labestības un mīlestības sajūtu, mēs sākām posties mājup. Tika uzņemtas pēdējās fotogrāfijas piemiņai pie svētā tempļa „Преподобной Евфросинии Полоцкой”, atvadījāmies no svētā tēva Alekseja un mēs devāmies mājup, kurš nu kur – kurš uz Tikādi, kurš uz Rēzekni un kurš uz Rīgu.

Gribas cerēt, ka šī tikšanās bērniem paliks sirdīs, un atmiņa par to sildīs viņu sirdis tik pat ilgi, cik tā sildīs mūsu sirdis!

Paldies viesiem, kas palīdz centram SIROTA.LV! Centram vēl joprojām ir nepieciešams domubiedru atbalsts.

Tie, kas vēlas mums palīdzēt – mūsu rekvizīti ir:

BĀREŅU UN AUDŽU ĢIMEŅU ATBALSTA CENTRS SIROTA.LV, рег.N: 40008218110, счёт: LV06HABA0551037867448 , “SWEDBANK” AS

Aicinām pievienoties mūsu komandai pedagogus, audzinātājus, psihologus un vienkārši brīvprātīgos!