Gaišās nedeļas saulainajā sestdienas rītā, grupiņa brīvprātīgo no Rīgas, uzreiz pēc Dievkalpojuma Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā devās uz Tiskādes bērnu namu, lai kārtējo reizi, un šoreiz par godu Lieldienu svinībām, tiktos ar bērnu nama audzēkņiem. Kopumā piedalījās 16 brīvprātīgo no Rīgas un Rēzeknes.
Ierodoties bērnu namā, visiem kopā sapulcējoties zālē, sveicināja bērnus ar rotaļas palīdzību, iepriekš sadaloties četrās grupās. Spēles būtība slēpās tajā, lai katrs sasveicinātos ar katru kā “dzelzceļnieks” – uzliekot savu taisnu roku otram cilvēkam uz pleca, sveicinot viņu, tēlojot dzelzceļa pārbrauktuves barjeru; kā “zivtiņas” – ar roku attēlojot peldošas zivs kustības; kā “slaucēji” – sakrustojot pirsktus un nolaižot īkšķus uz leju, “slauca” tos; un kā “mednieki” – paņemot savu elkoni, sveicinot partneri, tēlojot medību ieroci. Un pēc tam visām grupās vajadzēja savstarpēji sajaukties un sasveicināties vienam ar otru… Izdevās tas viss ļoti jautri!
Pēc tam bērniem tika piedāvāt nokrāsot olas. Jo galu galā, olu krāsošana ir neatņemama Lieldienu sastāvdaļa! Tas kļuva par visu klātesošo īstenu kopīgu lietu! Bērni tika nosēdināti pie galdiem, iepriekš sagatavojot sīpolu mizas, sveces olu apzīmēšanai un kapronu ar diegiem. Bērni ļoti aizrāvās ar šādu nodarbi, zīmēja “neredzamus” zīmējumus uz olām, un pēc tam, brīvprātīgo vadībā, uzmanīgi sēja tos kapronā ar sīpolu mizām iekšpusē. Pēc šādas olu sagatavošanas, bērnu nama darbinieki, uzņēmā olu uzvārīšanu turpat virtuvē, kamēr bērni palika ar satraukumu gaidot nezināmo…
Nākamā aizraujošā darbība, bija ziepju pagatavošana. Bērniem bija ļoti interesanti vērot gaiša, bezkrāsaina, šķidra materiāla pārtapšanu par krāsainiem ziepju gabaliņiem, skaistā formiņā. Katrs varēja uzmeistarot savu gabaliņu tādā krāsā, kādā viņš vēlējās.
Tālāk bērni ar brīvprātīgajiem devās uz zāli, lai turpinātu svinēšanu. Maša ar Annu pastāstīja bērniem par Lieldienu svinēšanu, savukārt vēlāk novadīju interesantu rotaļu, kurā bērniem bija jāuzraksta pieci vārdi, kuri viņiem asociējas ar šiem svētkiem.
Tajā pat laikā daži no brīvprātīgajiem jau gatavoja nākamo aktivitāti – šokolādes olu meklēšanu svaigā gaisā. Grupa tika sadalīta 3 komandās un visi – kā bērni, tā arī pieauguši – meklēja olas trīs laukumos. Bērni izrādīja apbrīnojamu aktivitāti! Pēc spēles noslēgšanās, katra komanda saņēma šokolādes medaļas.
Un re, tika atnestas iepriekš nokrāsotās olas! Tās visas sanāca makten skaistas! Tieši savas individuālās olas meklēšana izrādījās īsteni aizraujošs process, jo bērni tak nezināja, kam bija jāsanāk. Katrs atrada savu lieldienu olu, bet, pirms viņi paguva to apēst, bērniem bija piedāvāta jau nākamā rotaļa – “Olu ripināšana”. Tika novietots neliels slidkalniņš un, saliekot tam pretī vairākas šokolādes olas, katram dalībniekam vajadzēja noripināt olu no kalniņa tā, lai tā aizskar kādu no šokolādes olām. Bērni ļoti centās un vairākiem izdevās “piebāzt” pilnas kabatas šokolādes olu!
Noslēgumā bērnu nama audzēkņi saviem viesiem – brīvprātīgajiem, rādīja pašu iepriekš sagatavotus priekšnesumus – dziedāja dziesmas krievu un latviešu valodās. Vēlāk jau visi kopā – bērni, brīvprātīgie, audzinātāji apvienojās kopīgu dziesmu dziedāšanā ģitāras pavadībā. Bija ļoti sirsnīgi, šķirties negribējās nemaz!
Svētku pašā noslēgumā Ļuka visiem bērniem izdalīja pašas izceptās “dzērves”, kurās iekšā bija ietīta neliela lapiņa ar viena no brīvprātīgā vārdu un telefona nummuru. Šim brīvprātīgajam bērnu nama audzēknis vienmēr drīkstēs zvanīt un rakstīt jebkad, kad vēlēsies.
Atvadoties no pašiem mazākajiem bērniņiem, daži no vecākiem audzēkņiem kopā ar brīvprātīgajiem devās uz Kārsavu, uz svētās Efrosinijas Polockojas baznīcu, kuras pārzinis ir tēvs Aleksejs Vinogradovs. Tur visus gaidīja silta pieņemšana, vakara Dievkalpojums, bet pēc tam sirsnīģas sarunas un vakariņas ar šašlikiem, un, protams, dziesmām Vladislava un Jurija ģitāras pavadībā.
Nākošajā dienā, kā tas pienākas, bija svētdienas svētku liturģija, Antipashas diena, kura noslēdzās ar krusta gājienu apkārt baznīcai. Gājienā laikā, vienai no bērnu nama audzēknei, Veronikai tika uzticēta svētā Nikolaja ikonas nešana, ar ko meitene labprāt piekrita. Tēvs Nikolajs, saucot:”Kristus Augšāmcēlies!”, apsmidzināja visus klātešošos ar svēto ūdeni. Visā notiekošajā valdīja patiess lieldienu prieks!
Pēc Dievkalpojuma tēvs Aleksejs visus aicināja uz maltīti, kura jau iepriekš tika sagatavota brīvprātīgā Jurija vadībā un, protams, ar citu brīvprātīgo un Dievnama draudzes locekļu palīdzību. Pēc mielasta notika atvadas no bērnu nama audzēkņiem – bija atvadu asaras un obligāti solījumi drīzumā tikties no jauna.
Uz atvadām nodziedot dažas dziesmas, sagatavojāmies doties mājup, saņēmām svētā tēva svētījumu uz devāmies atpakaļ uz Rīgu.
